Masku depresijas arstcdana

Depresija ir slimîba, kas sniedz mums vislielâko paðnâvîbu. Viòð neòem vçrâ citu slimîbu pasaulç, kuras beigâs cilvçki izvçlçjâs aizòemt sevi tik bieþi - pat galîgi saslimuðie cilvçki neuzskata ðo parâdîbu tik plaði kâ cilvçki, kuri jût, ka sâpes kïûst arî par depresijas pavadoðo eksistenciâlo tukðumu.

Cilvçki, kas rada depresiju, paliek ne tikai garîgi (samazinâta paðapziòa, pârspîlçta trauksmes pakâpe, enerìijas trûkums, bet arî somatiski: miega trûkums, apetîtes trûkums, nogurums, maz rezistence pret fiziskâm sâpçm. Depresija izraisa to, ka hormoni, kas domâ mûsu íermenî, maìiski maina savu koncentrâciju nepareizâ veidâ. Tieði tâpçc sievietçm depresijâ daþkârt ir grûti laiki gribâ vai bieþi vien ðíiet, ka viòiem ir mati. Tie nenorâda uz miega trûkumu un pastâvîgu apmierinâtîbas trûkumu. Ja jûs plânojat ðâdas personas ap jums, viòiem jâiesaka apmeklçt speciâlistu. Speciâlists, piemçram, Krakovas psihiatrs, ir ðâds speciâlists, kas dod pacientam pareizos antidepresantus. Tajâ var dzîvot arî psihologs, kurð var noteikt atbilstoðu psihoterapiju sievietei ar depresiju. Daþreiz cilvçki, kas novçro klîniskâs depresijas simptomus, nonâk neirologâ, tomçr tâ nav visefektîvâkâ metode.Cilvçkiem, kas ir nomâkti, nevajadzçtu atkârtot, ka citi ir sliktâki, un tomçr viòi viens otru tur. Tas tikai pasliktina ðîs personas stâvokli depresijâ. Visai nomâktajai meitenei ir pârpratuma sajûta, jo viòð nespçj piespiest sevi veikt konkrçtus uzdevumus. Depresija ir noþçlojusi, ka viòa mums visiem nav izdevies. Tieði tâpçc, pateicoties viòai, ka tâs forma nav lîdzîga ðim un ka ir „nâkoðs”, tas mums liek padarît ðâdu indivîdu arvien vâjâku. Tâ vietâ parasti ir pietiekami, lai jûs informçtu, ka mçs pçrkam dziedinâðanu. Tajâ paðâ laikâ jums ir jârîkojas vai jâpiedâvâ jaunâkie problçmas risinâjuma veidi. Depresija, protams, ir jâizmanto kâ veselîbas problçma, jo pneimonija - viens neaiziet, jums jâdodas uz palîdzîbu.& Nbsp;